Uzsāc kaut ko jaunu!

Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! (Ps 34:9)

Mums katram kādreiz vajadzētu saņemties sākt kaut ko jaunu, jo ierastajā ikdienā mēdz iestāties rutīna. Lai izmēģinātu kādu jaunu nodarbi, būs jāpārvar gan šaubas, gan bailes. Mēs ar Lindu jau ilgāku laiku vēlējāmies spēlēt tenisu. Nopirku tenisa raketes un bumbiņas, un atvaļinājuma laikā noīrējām tenisa laukumu un izmēģinājām spēlēt. Pēc vairākām reizēm mums iepatikās! Linda mudināja mani pierakstīties apmācībām, lai pēc tam varu arī viņu pamācīt. Sākumā pretojos, jo manā dabā ir tūlīt nepiekrist. Pārdomāju un pierakstījos. Pirmajā reizē bija nedaudz neērti, tad pieradu un pēc kādas trešās reizes jutos labāk. Mums abiem patīk teniss, un domāju, ka mēs turpināsim to spēlēt. Mūsu abi bērni spēlē tenisu, un esmu ļoti daudz stundu pavadījis gan viņu treniņos, gan skatoties sacensības, un ir labi tagad pašam spēlēt. Kas bieži vien bremzē vai attur sākt kaut ko jaunu? Tās ir bailes. Tā ir doma, ka nespēšu apgūt iecerēto, jo esmu neveikls. Bet ir jāsāk! Pirmajā treniņā sākām ar pamatprincipiem, un jau pēc neilga laika es daudz labāk varēju atsist bumbiņu.

Diemžēl dzīvē mēs daudzreiz palaižam garām labas jaunas prasmes, jo vienkārši pietrūkst drosmes sākt. Protams, ne jau viss iecerētais patiks un tiks turpināts. Piemēram, pirms pāris gadiem mēs ar Lindu gājām uz deju stundām. Viņa jau sen to gribēja, un es vienmēr teicu „nē“. Bet nu aizgājām. Pēc pirmā kursa sapratu, ka man nepadodas dejošana. Jau no mazām dienām es neizjūtu ritmu. Esmu centies to iemācīties, bet nespēju...

Es apzinos, ka nekad nebūšu īpaši labs tenisa spēlētājs, bet man pilnīgi pietiks ar to, ka varu ar draugiem un ģimeni uzspēlēt.

Kalpošanā draudzē esmu sastapis daudzus cilvēkus, kas palaiž garām iespēju baudīt Dieva svētību. Vienkārši viņi nekad nav pacentušies to sajust. Tiem cilvēkiem ir tikai aizbildinājumi un aizspriedumi, pat bailes.

34. psalmā Dāvids mudina mūs baudīt un redzēt, cik tas Kungs ir labs: „Es slavēšu To Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē. Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu! Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma. Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.“ (Ps 34:2–10)

Sirds sāp par tiem, kas noraida Dieva aicinājumu izmēģināt baudīt Viņu. Tik daudzi nelasa Dieva Vārdu, jo baidās, ka nesapratīs. Bet katrs ceļojums iesākas ar pirmo soli. No bērnības es lasu Dieva Vārdu un visu Bībeli vismaz vienreiz gadā. Atzīšos – es visu nesaprotu. Sv. Augustīns ir teicis: „Ja mēs visu par Dievu saprastu, viņš nebūtu Dievs.“ Es saprotu to, ka tas Kungs ir labs. Viņš mūs ļoti mīl. Viņš neatdara mūsu pārkāpumus. Viņš nesoda mūs grēku dēļ. Mūsu sodu izcieta Viņa Dēls. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.“ (Jņ 3:16)

Dievs katru mūs mīl un vēlas pulcināt visus ap sevi gan šeit, gan mūžībā. Viņam ir ļoti daudz ko mums dot. „Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.“ (Ps 34:6)

Uzlūkojot Viņu, redzēsi nevis bargu Dievu, kas grib sodīt grēku dēļ, bet sastapsi mīļu Tēvu, kas tevi aicina pie sevis. Tēvu, kas grib to labāko tev, kas tevi mīl ar mūžīgu mīlestību. Tik daudzās vietās Dievs mudina mūs nākt pie Viņa. Piemēram, Jēzus aicina: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.“ (Mt 11:28–30)

Caur pravieti Jesaju Dievs mums atgādina, ka Viņš ir vienīgais patiesais Dievs, kas aicina mūs nākt pie Viņa. „Sapulcējieties un nāciet šurp, visas izglābtās tautas! Neprātīgi ir tie, kas nēsā sev līdzi koka tēlus un pielūdz tādu dievu, kas nevar palīdzēt. Celiet priekšā pārrunām jautājumu, kas jūs nodarbina, un apspriedieties visi kopā! Kas kopš seniem laikiem to jau darījis zināmu, to pasludinājis? Vai ne Es, Tas Kungs, kas vienīgi ir Dievs? Bez Manis nav cita patiesa Dieva un Glābēja! Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali! Jo vienīgi Es esmu Dievs, un cita nav neviena!“ (Jes 45:20–22)

Dievs aicina mūs uz apspriedi, uz satikšanos, uz pārrunām, uz sadraudzību. Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.“ (Jņ 7:37–38)

Daudzi cilvēki nezina, ka viņiem slāpst, jo nav baudījuši dzīvo ūdeni. Pirms apmēram desmit gadiem mēs ar Lindu sākām regulāri vingrot vietējā fitnesa centrā. Toreiz mēs neapzinājāmies, cik ļoti ķermenim tas bija vajadzīgs. Tagad, kad trenējamies regulāri, uzreiz jūtam, ja kādu dienu neesam vingrojuši.

Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Ja tu vēl neesi to baudījis, sāc šodien. Ja jau esi, turpini baudīt un tu redzēsi, ka svētīgs ir tas cilvēks, kas pie Viņa tveras, kas uz Viņu paļaujas.

Māc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“