Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Lieldienas. Lielā diena. Pavasara svētki. Pesahs. Viss sanāk kopā šajā laikā. Katram sava nozīme, savas tradīcijas, savi sekotāji.

Pestīšana, brīvība, nāve. Kaut vai šķietami nevainīgās nodarbības ar olām. Ola – jaunas dzīves simbols. Ja olu ripināšanu var saistīt ar dzīvību un auglību, tad kā saprast olu sišanu?

Kristīgās Lieldienas ir cieši saistītas ar ebreju Pesahu. Bībeles Jaunās derības trīs evaņģēliji stāsta, ka Pēdējais vakarēdiens notika tad, kad bija jau sācies ebreju Pesahs. Teologiem pastāv domstarpības, vai Pēdējais vakarēdiens bija ebreju rituālā Pesaha sākuma Sedera svētku maltīte vai nebija.

Mēs varam lasīt Vecās derības Otrajā Mozus grāmatā par ēģiptiešiem uzsūtītām desmit nelaimēm, kuru rezultātā faraons atbrīvoja izraēliešus un atļāva tiem doties prom. Ebreju Pesahs ir šīs brīvlaišanas svinības. Bet tai pašā laikā ēģiptiešu desmitā nelaime bija visu Ēģiptes pirmdzimto nāve – gan cilvēku, gan lopu. Angliski šo svētku nosaukums ir izteiksmīgāks – Passover – jo Dieva gars savā nonāvēšanas gājienā izlaida (angliski „pass over“) izraēliešu mājas.

Lieldienas, protams, arī saistītas ar brīvību, ar pestīšanu, bet reizē ar nāvi – Kristus nāvi. Viena nāve, lai visiem būtu brīvība. Brīvprātīga nāve vai drīzāk saprašana, ka jābūt tieši tā, un ne citādi: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi“ (Mat.26:39).

Lieldienu datuma aprēķināšanā ir jālieto sarežģīta formula, kurā ir svarīga gan saule, gan mēness. Aptuveni tā skan šādi: Pirmās Lieldienas ir svētdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā.

Brīvība un nāve kā cieši saistīti jēdzieni pastāv arī laicīgā pasaulē. Brīvības cīņas nebūtu iespējamas bez varoņu nāvēm. Lāčplēsis mira, lai latviešu tauta varētu baudīt brīvību.

Šajās svinamās dienās atcerēsimies, ka brīvība – gan garīgā, gan fiziskā nenāk pati no sevis, bet ir izpirkta ar nāvi.

Atcerēsimies, bet svinēsim tieši brīvību.

GN

(Pirmpublicējums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 455, 2017. gada 14. aprīlī)

Gaišas un priecīgas Lieldienas vēl laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde!