Latviešu valodas eksāmeni Pertā

Palielināt / Enlarge

No. kreisās: Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis ar VVPP pārbaudītājām – Renāte Neimane, Anta Lazareva un Baiba Mūrniece-Buļeva. FOTO Jānis Purvinskis.

Pertas latviešu kopienā latviešu valodu māca tikai Pieaugušo klasē, jo bērnu spēļu grupa jau visu pagājušo gadu nav darbojusies. Bērnu māmiņas laikam vairs negrib, ka bērni runā mātes valodā un savus bērnus uz latviešu nodarbībām vairs neved. Tomēr, pagājušā gada beigās mums Pertā piedāvāja atsūtīt VVPP (Valsts Valodas Prasmes Pārbaude) eksaminētājas, kuras vismaz mums varētu pastāstīt, kas tā iestāde vispār ir, un vai mēs varam no tās arī kaut ko iegūt.

Tā kā Latvijā valsts valoda ir tikai latviešu valoda, tad arī, ja kāds vēlās ieņems kādu amatu, Latvijā strādāt vai studēt, tam ir jāpierāda Valsts valodas prasmes līmenis, kuru var iegūt, noliekot Valsts Valodas prasmes pārbaudi. Nu arī mēs, latvieši Pertā, zinām par šādu iestādi un ko tā dara. Kaut gan Pertas latviešu skola nav darbojusies jau desmitiem gadu, tomēr šādi valodas pārbaudījumi varētu būt lietderīgi arī jau tādiem Pertas latviešiem, kuri varētu gribēt braukt uz Latviju un vai nu ieņemt kādu darbu, vai varbūt kaut ko studēt Latvijas Universitātē vai kādā citā mācību iestādē.

Tā kā līdz VVPP komandas ierašanās mēs pertieši par latviešu prasmes vajadzībām neko – kad, kam, kāpēc nezinājām, mēs tagad izsakām paldies eksaminētājām par mūsu apciemošanu un mums pastāstot par šo tēmu. Pēc Baibas Mūrnieces-Buļevas izsmeļošā referāta skaidri redzams, ka arī Pertā var gadīties kādi latvieši, kuriem latviešu valodas zinību līmenis varētu būt vajadzīgs. Paldies, Baibas kundze, par Jūsu interesanto un informējošo referātu tālajā Pertā!

Pēc īsa pārtraukuma un kafijas pauzes Anta Lazareva turpināja mums stāstīt par VVPP vietu latviešu valodas sargāšanā no tās jau pašreiz notiekošas kropļošanas. Bija prieks dzirdēt, ka tomēr ir iestādes, kuras apkaro mūsu valodas piesārņošanu ar nevajadzīgiem svešvārdiem, bet arī to, kā laika plūsmā latviešu valoda dažādos laika posmos ir attīstījusies. Kaut dažas maiņas mums diasporā, jo sevišķi bijušiem bēgļiem, varbūt nav pieņemamas, un varbūt mēs tās arī nepieņemsim, bet mums tomēr bija jāzina, kas tiešām latviešu valodas lietošanā ir mainījies un vietām kāpēc un kad tas ir noticis.

Jāatzīst, ka kaut arī abiem referātiem vajadzētu būt sausiem un garlaicīgiem, droši varu teikt, ka abas pasniedzējas mūs visus noturēja ziņkārības līmenī, un, ja arī neviens nekādus pārbaudījumus nenoturēja, liekās, ka visi bijām iedziļināti un gandarīti par to, ka atnācām jūs klausīties. Esam smēlušies daudz par to, kas un kāpēc mūsu latviešu, mūsu mātes valoda ir mainījusies un turpina pielāgoties šīsdienas tehnoloģiskiem laikiem.

Izsaku mīļu paldies VVPP komandai par tālā ceļa mērošanu, jo sevišķi par to, ka atradāt laiku apmeklēt arī mūs tālajā Pertā. Paldies Renātei Neimanei par materiāliem, ko saņēmu, un varēšu lietot savā latviešu valodas pieaugušo klasē. Tas dos man iespēju klasi bīdīt kaut vai uz pārbaudes A līmeni. Jūsu apciemojums bija neiedomājams vietā, kur skolas un skolas bērnu nav, un tomēr jūs mums devāt gandrīz divu stundu pilnu zinību un vērtīgu ziņu par to, kas notiek ar vienu no vecākajām Eiropas valodām. Bija tiešām prieks dzirdēt, ka mūsu mīļās latviešu valodas kropļošana tomēr tiek ierobežota. Vēlreiz paldies un cerēsim, ka jūs kādreiz apciemosiet mūs vēl!

Jānis Purvinskis
2020. g. 4. februārī
Laikrakstam „Latvietis“