„Boņuks“

Palielināt / Enlarge

Balva „Boņuks“. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Guntra Kuzmina un vīru koris „Graidi“. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Brāļi Puncuļi saņem balvu. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Folkloras kopa „Rikova“. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Postfolka grupa „Rikši“. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Gada cilvēks Andris Slišāns. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Grupas „Dabasu Durovys“ līderis Arnis Slobožaņins. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Mūziķis Sovvaļnīks. FOTO Edīte Husāre.

Palielināt / Enlarge

Ilze Sperga. FOTO Edīte Husāre.

Latgales sirds pilsētā Rēzeknē svētdien, 26. februāra vakarā jau ceturto gadu pēc kārtas notika latgaliešu* kultūras Gada balvas Boņuks pasniegšanas pasākums. Kā informē pasākuma rīkotāji, balvai tika pieteikti vairāk kā 150 pretendenti – personības, organizācijas, uzņēmumi, pasākumi, notikumi, projekti, no kuriem daļa tika nominēti, bet tikai 26 saņēma balvu. Balvas pasniegšanas ceremonijas rīkošanu pirms četriem gadiem aizsāka Guntis Rasims, rokgrupas BezPVN mūziķis, biedrības Latgolys Producentu Grupa vadītājs, pazīstams ar pseidonīmu daGunchi. Balvas nosaukuma izcelšanās saistīta ar latgaliešu vidū ļoti iemīļotā Boņuka tēlu no Jāņa Streiča režisētās kinofilmas Cilvēkbērns.

Latgaliešu kultūras Gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremonija, pirmkārt, ir satikšanās vieta aktīviem latgaliskās kultūras veidotājiem. Pasākuma skatuve uz vienu vakaru pārvēršas par savdabīgu tiltu, kur nominācijas paziņotāji, sabiedrībā zināmi cilvēki, tiekas ar nomināciju saņēmējiem. Reizēm viens un tas pats cilvēks izdzīvo abas lomas, liecinot par īpaši aktīvu darbību arī visā aizvadītajā gadā. Otrkārt, pasākums ir skaļrunis, kurā tiek izteikti vēlējumi, vērojumi, aicinājumi, jautājumi un atbildes. Treškārt, Boņuka pasniegšanas ceremonija ir kā atskaites punkts, izvērtējot, kas ir paveikts iepriekšējā gadā latgaliešu kultūras dzīvē, bieži vien radot iedvesmu jauniem darbiem. Ceturtkārt, pasākuma gaitā var izbaudīt lielisku koncertu, kurā katru gadu ir jauni pārsteigumi, nedzirdēti mūziķi, muzikālie projekti.

Pasākumu ar dzīvespriecīgu uzstāšanos atklāja folkloras grupa Rikši, kura, manuprāt, ir spilgtākā jaunā latgaliešu grupa, pirmoreiz piesakot sevi tieši aizvadītajā gadā folkklubā Ala Rīgā un vairākos pasākumos Latgalē. Arī turpmākā latgaliešu kultūras Gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremonija aizritēja brīvā, uzmundrinošā gaisotnē, pateicoties atraktīvajiem vadītājiem – grupas Dabasu Durovys līderim Arnim Slobožaņinam un rakstniekam Oskaram Orlovam (pseidonīms – Raibīs Suņs), kuri katrā savā uznācienā pārsteidza skatītājus ar sulīga latgaliska humora devu un pat muzikālu priekšnesumu. Neizpalika arī nopietni brīži, ar klusuma brīdi pieminot izcilas personības Latgales kultūrā – Ontonu Slišānu un Broņislavu Martuževu. Īpaši aizkustinoša bija solistes Guntras Kuzminas un vīru kora Graidi izpildītā dziesma Sorgeņģeļs, kā arī vokālā ansambļa Pērles uzstāšanās.

Latgaliešu Gada balva Boņuks tika pasniegta trīs dažādās kategorijās – mūzika, sabiedrība un kultūra, literatūra. Mūzikas sadaļā visvairāk nominētie bija mūziķis Sovvaļnīks un grupa Dabasu Durovys, katrs trīs reizes. Sovvaļnīks godam plūca uzvaras laurus ar dziesmas Pa skurstini bolti dyumi videoklipu nominācijā Labākais mūzikas video un ar albumu Bolts susātivs nominācijā Labākais mūzikas albums.

Sovvaļnīku kā Ingaru Gusānu un grupas Borowa MC dalībnieku redzējām arī saņemot balvu nominācijā Radio hīts par dziesmu Vysskaistuokajai meitinei, kas 2011. gadā esot bijusi visvairāk atskaņotā latgaliešu dziesma Latvijas radiostacijās.

Grupa Dabasu Durovys, kura ar īpaši izveidotu muzikālu projektu vēl pavisam nesen viesojās Austrālijā 33. Jaunatnes dienās Sidnejā un Annas Ziedares Vasaras vidusskolā, ieguva vienu balvu – dziesma Grāku fani tika novērtēta kā Labākā dziesma. Nominācijā Gada debija mūzikā balva piešķirta Laurai Bicānei, kura aizvadītajā gadā arī tikusi pie pirmajiem studijas ierakstiem, lai gan ar savu sievišķīgo balsi ģitāras pavadībā priecē klausītājus dažādos pasākumos Latgalē jau vairākus gadus. Boņuka pasniegšanas pasākumā Laura sagādāja patīkamu pārsteigumu, latgaliski atskaņojot dziesmu Freakin out, kura veiksmīgi startēja konkursa Eirovīzija 2012 nacionālajā atlasē. Vēl vieni jaunpienācēji latgaliešu mūzikas dzīvē ir grupa INLAY savā jaunajā sastāvā, kurš ar dziesmu Gaisma kai dīnā tika pie Boņuka nominācijā Labākā alternatīvā (underground) stila dziesma.

Kategorijā Literatūra pamanāmākie autori 2011. gadā ir bijuši Ilze Sperga un Valentīns Lukaševičs, abi nominēti divas reizes. V. Lukaševiča dzejolis Pajem i apsasiesti zīmys klusūs vokorūs saņēma balvu nominācijā Labākā dzeja. I. Spergai gan nācās konkurēt pašai ar sevi nominācijā Spilgtākā publikācija internetā/presē, kurai tika izvirzīti divi viņas raksti. Par labāko tika atzīta viņas publikācija Latvijas spēks un vājā vieta portālā www.satori.lv. Pateicoties I. Spergas iniciatīvai biedrība Latgolys Studentu centrs izdeva grāmatu Es soku. Tu soki, Puosokys par krīzi, kura ieguva Boņuku kā Labākais izdevums/grāmata un pašlaik ir jau gandrīz izpirkta visās grāmatnīcās. Nominācijā Spilgtākā debija literatūrā uzvarēja Anita Mileika, kura sūtīja visiem pasākuma apmeklētājiem šādus poētiskus vārdus: "Boņuku ir noskūpstījis Dievs, tāpēc ir prieks to saņemt".

Visbagātīgākā nomināciju skaita ziņā bija kategorija Sabiedrība un kultūra. Par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā balvas tika pasniegtas Broņislavam Spridzānam, radio raidījuma Latgolys vuords ilggadējam vadītājam un Janīnai Mičulei, folkloras kopas Rikova ilggadējai vadītājai un 85 dzīves gadu jubilārei. Pasākuma laikā Rikova sildīja klausītāju sirdis ar sirsnīgu uzstāšanos un mīļi sveica J. Mičuli. Nominācijā Labākais audio/video raidījums/ sižets masu medijos balvu Boņuks saņēma Voldemārs Ivdris un Māris Justs par video Izdzeivuot pīdereibu Ontona Kūkoja piemiņai. Par Latgales vārda popularizēšanu kultūrā tika sveikta Puncuļu ģimene par dalību šovā Dziedošās ģimenes. Nominācijā Labākais latgaliskais pasākums skolā balvu saņēma rakstnieces Naaizmērstules konkursa rīkotāji Aglonas vidusskolā, bet kā Labākā gada skolotāja tika novērtēta Silvija Laizāne no Dricāniem (Rēzeknes novads). Izcilu darbu jaunās paaudzes skološanā 2011. gadā ir veikusi arī Rēzeknes Kultūras nama folkloras kopas Vīteri vadītāja Sandra Stare, kura saņēma Boņuku nominācijā Gada folkloras darbinieks.

Lai varētu notikt vesela virkne latgaliešu kultūras pasākumu, svarīga ir organizatoriskā prasme, finansējuma piesaistes spējas, publicitāte. Tādus uzdevumus veic gan biedrības, gan pašvaldības. Nominācijā Latgaliešu sabiedriskā organizācija balvu saņēma biedrība Latgolas tradicionaluos kulturys centrs "Latgaļu sāta", par Gada pašvaldību tika atzīta Rēzeknes novada pašvaldība, savukārt kā dāsnākais mecenāts latgaliešu kultūras pasākumiem tika apbalvota z/s Kotiņi Viļakas novada Upītē, bet portāls Latgalīšu Kulturys Gazeta jeb www.LaKuGa.lv tika apbalvots nominācijā Latgaliešu kultūras masu medijs.

Līdzīgi kā citās kategorijās, arī sadaļā Sabiedrība un Kultūra pāris cilvēki vairākkārt tika saukti uz skatuves saņemt Boņuku – māla statuju, kura attēlo Boņuku ar viņa draugu suni Žiku (zinātāji saka, ka šogad balva kļuvusi lielāka, smagāka un arī cepure puikam galvā uzlikta). Gunārs Igaunis, kuram pieder tautas mūzikas instrumentu darbnīca, tika atzīts par 2011. gada labāko amatnieku, bet kā Latvijas Republikas Saeimas deputāts kopā ar kolēģi Juri Viļumu saņēma balvu nominācijā Labākā publicitātes akcija latgaliešu kultūrā par deputāta zvēresta došanu latgaliski, izraisot negaidīti plašu rezonansi masu medijos 2011. gada nogalē.

Andris Slišāns arī saņēma balvu divās nominācijās. Pirmkārt, par mīlas dzejas un dziesmu festivāla Upītes Uobeļduorzs rīkošanu viņš saņēma balvu nominācijā Labākais latgaliskais pasākums kultūras/tautas namā. Otrkārt, A. Slišāns tika svinīgi sveikts kā Gada cilvēks. Tikai pašās pasākuma beigās pēc tautā iemīļotā dueta Inga un Normunds dziedātās dziesmas Skaidruo volūda tika paziņots uzvarētājs nominācijā Labākais pasākums/projekts – filma Latgolys laikadečs, kuras režisors ir Edgars Blinovs.

Secinot jāatzīst, ka arī balvai nominēto vidū pārsvarā bija pasākumi, kuri notiek pateicoties pašu iniciatīvai, entuziasmam, idejām. Izteikti lielākā daļa nominēto aktivitāšu ir bez komerciāla rakstura, bez masu kultūrai raksturīgajām piedevām, tā vietā uzrunājot indivīdus, savējos, domubiedrus un aktualizējot tādas vērtības kā valoda, kultūra, tradīcijas, oriģinalitāte. Vairāki projekti, piemēram, I. Spergas vadībā izdotā grāmata Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi un E. Blinova režisētā filma Latgolys laikadečš parāda, ka visa pamatā ir laba ideja, saliedēta komanda, un tad arī nauda pati atnāk kā līdzeklis labu lietu realizēšanai.

Latgale un latgaliešu kultūra ir un būs tikai tāda, kādu mēs to paši veidojam un veidosim. Pašlaik Gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju rīko aktīvas t.s. nevalstisko sektoru pārstāvošas latgaliešu un viņu draugu biedrības (Kukuži, Latgalīšu Etnokulturys centrs, Latgaļu Sāta, Latgolys Saeima, Latgolys Studentu centrs, Latgolys Producentu grupa, LatBLUL) sadarbībā arī ar vietējo, Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas, pašvaldību atbalstu. Pasākums nepretendē uz vienas vienīgas taisnības pasludināšanu, bet gan vērš uzmanību uz to, kas vispār tiek darīts, pulcē vienkopus aktīvākos cilvēkus, raisa dialogu sabiedrībā.

Šajā rakstā ir atspoguļota tikai maza daļiņa (kas, kā izrādās, tik maza jau arī nav) no tiem darbiem, kuri bagātinājuši latgaliešu kultūras dzīvi 2011. gadā. Būtībā jau pati iespēja tikt nominētam ir balva un atzinība par paveikto. Vairāk par Boņuka balvas ieguvējiem aicinu lasīt portālā Latgalīšu Kulturys Gazeta – www.LaKuGa.lv, kur tiek publicēta gan plašāka informācija par nominētajiem cilvēkiem, pasākumiem, gan intervijas ar pašiem balvas saņēmējiem.

Četri gadi pasākumam – tas ir daudz vai maz? Varbūt tas ir tikai sākums tai takai latgaliešu kultūrā, kura aizaugusi un sen neviens pa to nav gājis tik tālu...

Anna Briška
Laikrakstam "Latvietis"

* Vārds latgalieši šajā rakstā lietots tikai un vienīgi nozīmē "Latgales latvieši".