Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Trimdas izskolotie (12)

Līga Rakstiņa

Laikraksts Latvietis Nr. 584, 2020. g. 25. febr.
Astrīda Jansone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Līga Rakstiņa. FOTO no Līgas Rakstiņas personīgā arhīvā.

Ceturtdien, 2020. gada 6. februārī, pie manis ir Līga Rakstiņa. Viņa ir viena no pirmajām Vītolu Fonda stipendiātēm un viņu es atceros jau no dažiem pirmajiem Vītolu Fonda sarīkojumiem. Viņa bija viena no aktīvajiem jauniešiem un sarīkojumos vienmēr kaut ko darīja. Viņa ir arī Vītolu kunga stipendiāte. Saprotams, ka par Vili Vītolu es varētu uzrakstīt grāmatu par viņu vien, bet šī ir grāmata par Vītolu Fonda stipendiātiem, tādēļ par Vili Vītolu būs tikai īsumā.

Vilis Vītols ir trimdas latvietis, kurš gandrīz ar visu ģimeni ir atgriezies Latvijā jau diezgan ātri pēc neatkarības atgūšanas. Viņš ir dzimis 1934. gadā Rīgā, kara laikā nonācis Vācijas bēgļu nometnē Eslingenā, bet trimdas visilgāko laiku pavadījis Venecuēlā, kur pēc ģimnāzijas beigšanas studēja Venecuēlas universitātē inženieriju. 1961. gadā apprecējās ar Martu Grīnšteini, un vienu gadu ar Forda stipendiju studēja Pitsburgā.

1964. gadā kopā ar tēvu izveidoja projektēšanas biroju Oficina Ing. Vilis Vitols, S.A., kas drīz pēc tam sāka būvēt pašu firmai piederošas dzīvokļu mājas. Līdz tēva nāvei 1984. gadā bija uzceltas un pārdotas vairāk nekā 70 ēkas ar aptuveni 5000 dzīvokļiem, birojiem un veikaliem. Vilis Vītols aktīvi iesaistījās trimdas latviešu sabiedriskajā darbā: darbojās Venecuēlas un Dienvidamerikas Latviešu apvienībās un bija arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdes loceklis un no 1992. līdz 1999. gada sākumam pildīja Latvijas Republikas goda konsula pienākumus Venecuēlā.

1999. gadā Vilis Vītols ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Latvijā, kur 2002. gadā nodibina Vītolu Fondu, bet 2005. gadā kopā ar vēl 12 paziņām un Kokneses pašvaldību nodibina nodibinājumu Likteņdārzs.

Vilis Vītols ir apbalvots ar Venecuēlas Diego de Losada ordeni (2. klases) par darbu saimniecības jomā, un ar Juan Crisostomo Falcon ordeni kā Latvijas goda konsuls. 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Bet šodien viņa stipendiāte Līga Rakstiņa ir atnākusi pie manis un pastāstīs par savām studijām un dzīvi pēc tām:

„Es esmu Līga Rakstiņa un nāku no Latgales, no Balvu novada, neliela ciematiņa – Tilža. Esmu dzimusi 1985. gadā. Tilžā pabeidzu pamatskolu un vidusskolu, kur no priekšmetiem visvairāk interesēja matemātika. Līdz ar to mans mērķis dzīvē bija kaut ko darīt ar cipariem un skaitļiem. Uzaugu kopā ar mammu un māsu, jo mūsu tētis ir miris. Pēc vidusskolas iestājos Latvijas Universitātē, Ekonomikas un vadības fakultātē, kur ieguvu bakalaura grādu. Pēc tam ieguvu maģistra grādu finanšu ekonomikā.

Jau vidusskolā un arī visus studiju gadus izmantoju dažādas iespējas, kur varēju palīdzēt ar brīvprātīgo darbu. Palīdzēju gan vetklīnikā, gan dzīvnieku patversmēs, un, tā kā fonds atbalstīja mani, tad gāju palīgā arī Vītolu fondam. Esmu piedalījusies dažādos brīvprātīgos pasākumos, ieskaitot Skolēnu un jauniešu dziesmu svētku organizēšanā, NATO pasākumu organizēšanā un citos lielākos un mazākos pasākumos. Uzskatu, ka brīvprātīgais darbs priekš nākotnes sniedz ļoti lielas iespējas gan mācīties tajā laikā, gan arī paplašināt savu redzes loku un arī iegūt dažādas praktiskās iemaņas nākotnei.

Šobrīd strādāju kuģniecības uzņēmumā, esmu analītiķis. Uzņēmumā strādāju jau 13 gadus, bet esmu nomainījusi dažādas pozīcijas. Iepriekšējā biju kā pārdošanas vadītāja, bet nesen to nomainīju uz analītiķa darbu, jo darbs ar cipariem man vienmēr ir paticis labāk.

Arī šobrīd papildu darbam brīvajā laikā mēģinu darboties brīvprātīgi, un galveno laiku man aizņem Pasaules latviešu jaunatnes semināru 2x2 organizēšana. Jau kopš 2015. gada, kad tas pirmo reizi notika Latvijā. To mēs kopīgi ar Lieni Dindoni, kura arī ir atgriezusies no Amerikas un tagad dzīvo Latvijā, un citiem aktīvistiem realizējām, ka 2x2 nometnes atdzimst un ka tās tagad tiek organizētas arī Latvijā. To mums izdevās atjaunot pēc vairākiem gadiem, kad nometne nebija notikusi.

2x2 nometne ir domāta jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem ar domu, lai sanāktu kopā latviskā garā, izglītotos, veidotu sadarbības un draudzības uz mūžu. Tas ir arī iemesls, kāpēc es to daru, jo es tam redzu jēgu, cik daudz mēs visi kopā varam sasniegt un realizēt. Tur tiekas jaunieši no diasporas un no Latvijas. Mēs kopīgi realizējam dažādus pasākumus, veidojam biznesa saites, cits atrod sev darba devēju šajā nometnē, cits izlemj par kādu citu dzīves mērķi. Vislielākais prieks, protams, ir par tiem gadījumiem, kad kāds no diasporas jauniešiem izvēlas saistīt vairāk vai pamēģina palikt uz dzīvi Latvijā. 2x2 nometnes ir jēgpilna kopā būšana. Mūsu mērķis ir, lai šajā pasākumā puse jauniešu būtu no Latvijas un puse no diasporas, jo tad viņi viens otru izjūt, un rodas dažādas sadarbības.

Arī šogad mums būs četri dažādi pasākumi – trīs notiks Latvijā un viens notiks Vācijā. Sākumā mums bija svarīgi, lai vismaz viena nometne gadā būtu Latvijā, kad mēs dodam iespēju latviešiem, kas šobrīd nedzīvo Latvijā, atbraukt un redzēt īsto Latviju, bet tagad esam paplašinājušies un organizējam šis nometnes arī citās valstīs. Pagājušā gadā viena nometne bija Kanādā pēc turienes dziesmu svētkiem.

Es darbojos 2x2 padomē, un esmu visām nometnēm kā finansiste, atbildu par visām naudas lietām. Arī vairākām nometnēm esmu administrators, kur reģistrēju dalībniekus utt. Uz 2x2 nometnēm iespēju robežās piedāvājam arī bezmaksas vietas Vītolu fonda stipendiātiem. Vienmēr nometnēs priecājos satikt tos, kas šobrīd ir Vītolu fonda stipendiāti. Uzskatu ka šie jaunieši, kas tagad ar Vītolu fonda stipendijām studē, un tie, kas piedalās 2x2 nometnēs, ir tie jaunieši, kuri veidos Latvijas nākotni.

Es personīgi esmu ļoti pateicīga Vītola kungam par savu stipendiju, ko saņēmu augstskolas gaitas uzsākot. Tā man studiju laikā deva iespēju mācīties, nevis jau pirmajā kursā meklēt darbu, kā tas daudziem bija jādara. Stipendija man ļoti palīdzēja arī tādēļ, ka pirmo gadu es netiku budžeta grupā un studijas bija jāapmaksā. Bet jau otrajā kursā es par centīgu mācīšanos tiku budžeta grupā, un par mācībām man vairs nevajadzēja maksāt. Budžeta grupā biju arī visu pārējo studiju laiku. Man vienmēr bijusi tāda doma, ka ir svarīgi darīt brīvprātīgo darbu un pēc iespējas palīdzēt citiem. Jo tu vairāk darīsi priekš citiem, jo drīz Tev tas nāks atpakaļ. Līdz ar to arī es pati iespēju robežās iesaistos kā ziedotājs draugu stipendijā. Esmu arī kontaktējusies ar tiem, kas savas studijas ir beiguši, lai arī viņi piedalās draugu stipendijā, jo saliekot kopā pa mazumiņam – varam izdarīt tik ļoti daudz. Līdz ar to Vītolu fonds man joprojām ir ļoti svarīgs, un es regulāri tiekos ar fonda vadītāju Vitu un mēģinu sekot visam, kas fondā notiek.

Personīgā dzīvē es pirms trim gadiem apprecējos, vīram arī ir ekonomikas izglītība. Kopā audzinām gadu vecu dēliņu. Mums abiem patīk ceļot. Man arī ļoti patīk braukt ar velosipēdu, ko cenšos apvienot ar ceļošanu. Braucot ar velosipēdu pa dažādām vietām, tās ir vieglāk iepazīt, un es tā labāk atpūšos no ikdienas skriešanām. Veloceļojumos dienā mēs nobraucam no 70 līdz 100 km, un tā priekš manis ir īstā atpūta no ikdienas. Nākamais 2 nedēļu veloceļojums ir plānots pa Portugāli. Uz dzīvi Latvijā es raugos pozitīvi, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem. Bet Vītolu Fondam arī tur ir ļoti liela nozīme.“

Sarunai noslēdzoties un atvadoties, sākam runāt par to, ka 2008. gadā diviem no Vītolu fonda stipendiātiem tika dota iespēja apmeklēt 2x2 nometni Amerikā, un redz cik pasaule ir maza, jo Līga bija kā viena no dalībniecēm un mana māsa (kura nometnē bija rotkalšanas vadītāja) no manis nogādāja nelielu finansiālu sveicienu abiem Vītolu Fonda stipendiātiem. Un kā Līga teica – viņa vēl atceras šodien kādu pateicību jutusi, ka nepazīstams cilvēks vienkārši tāpat nosūta dāvanu. Pagājuši 12 gadi, un satiekamies atkal.

Astrīda
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com